SIA “Salaspils veselības centrs”piesardzības pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai

un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtība.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošana”, lai novērstu Covid-19 infekcijas izplatību SIA “Salaspils veselības centrs” (turpmāk – SVC) jāievēro šādi piesardzības pasākumi un šāda veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtība:

1.     Atrasties SVC telpās un saņemt veselības aprūpes pakalpojumus klātienē nav tiesību personām:

1.1.  kurām ir apstiprināta Covid-19 diagnoze,

1.2.  kuras Slimību profilakses un kontroles centrs ir noteicis kā Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonas,

1.3.  kurām ir jāatrodas 14 dienas pašizolācijā, jo ir ieradušās no Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē publicētajām valstīm, uz kurām ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi.

2.     Personām, kas minētas 1. punktā, pirms pakalpojuma pieprasīšanas un saņemšanas ir pienākums informēt pakalpojuma sniedzēju par inficēšanās risku.

3.     Infekcijas Covid -19 izplatīšanas gadījumā informācija par apmeklējumu var tikt nodota Slimību profilakses un kontroles centram.

4.     Personai, atrodoties SVC telpās, ja tas ir iespējams, jāievēro divu metru fiziska distance. Ja nav iespējams ievērot divu metru distanci un ierobežot atrašanās laiku SVC telpās līdz 15 minūtēm, kā arī, ja nav izveidota fiziska barjera starp cilvēkiem, piemērām, atrodoties speciālista kabinetā, personai obligāti jālieto sejas maska. Persona ārstniecības iestādē var ierasties ar savu sejas masku, tai skaitā var izmantot higiēnisko masku jeb masku, kas darināta no auduma. Ja personai savas maskas nav, jāvēršas SVC reģistratūrā, kur tā tiks izsniegta. Personai ar elpošanas slimību pazīmēm sejas maskas lietošana SVC telpās ir obligāta.

5.     Personai atrodoties SVC telpās:

5.1.  jāveic regulāra roku mazgāšana un/vai dezinfekcija, ievērojot pareizas roku higiēnas nosacījumus;

5.2.  jāievēro respiratorā higiēna – mutes un deguna aizklāšana ar salveti klepošanas vai šķaudīšanas laikā; ja  vienreizējā salvete nav pieejama, jāklepo un jāšķauda elkonī;

5.3.  pēc iespējas mazāk jāpieskaras kopīgi lietotām virsmām un priekšmetiem;

5.4.  atbilstoši iespējām izmantot bezskaidras naudas maksājumus;

5.5.  jāievēro SVC telpās izvietotās informācijas un SVC darbinieku norādījumi;

5.6.  atrasties SVC telpās tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams pakalpojuma saņemšanai.

6.     Personai:

6.1.   pirms došanās uz SVC iepriekš jāsazinās telefoniski ar SVC reģistratūru vai savu ģimenes ārsta praksi, ja ģimenes ārsts atrodas SVC telpās, vai SIA “Stomatologs” reģistratūru un jāvienojas par vizītes laiku;

6.2.  jāierodas pakalpojuma saņemšanai ne ātrāk kā 10 minūtes pirms noteiktā pieņemšanas laika,

6.3.  ierasties bez pavadoņiem (izņemot gadījumus, ja pakalpojums paredzēts nepilngadīgai personai vai nepieciešama tulka klātbūtne un citiem īpašiem gadījumiem, kad pavadoņa klātbūtne ir pamatota);

6.4.  nedrūzmēties pie speciālista kabineta durvīm.

7.     Atbilstoši Pacienta tiesību likuma 15. panta trešajā daļā noteiktajam pacientam ir saistoši ārstniecības iestādes iekšējās kārtības noteikumi un ārstniecības personas norādījumi, neievērošanas gadījumā pakalpojums var tikt atteikts.

8.     Iepriekš minēto pienākumu izpildi uzrauga Veselības inspekcija/Valsts Policija un par to nepildīšanu un epidemioloģiskās drošības prasības neievērošanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

Piesardzības pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtība SIA "Salaspils veselības centrā".

Ģimenes ārsta darba laikā iespējams:

Jautājumu vai sūdzību gadījumā par ģimenes ārstu darbu, prakses laikiem u.c. jautājumiem:

  • zvanīt Nacionālajam veselības dienestam pa bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darba dienās 8.30 – 17.00);
  • ierasties personīgi Klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Cēsu ielā 31, k-3, 6.ieeja, 3 stāvā, LV -1012, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu;
  • rakstīt e-pastu nvd@vmnvd.gov.lv
    Ja iedzīvotājs aizmirsis, kurā ģimenes ārsta praksē ir reģistrēts, to var noskaidrot, autorizējoties E-veselības portālā vai klātienē Nacionālajā veselības dienestā.

Ārpus ģimenes ārsta darba laika iespējams:

  • Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis
    Laikā, kad ģimenes ārsts nav pieejams, medicīnisku padomu vai konsultāciju par to, kā rīkoties vienkāršu saslimšanu gadījumos, Jūs varat saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Ģimenes ārsta konsultatīvais tālrunis darbojas darba dienās no plkst. 17.00 līdz 8.00, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti.
  • Dežūrārsts
    Ja Jūsu veselības stāvoklis pasliktinās ārpus ģimenes ārsta prakses darba laika un ir nepieciešama akūta palīdzība ģimenes ārsta kompetences ietvaros, Salaspils veselības centrā ir pieejams dežūrārsts pieaugušajiem. Jūs varat vērsties pēc palīdzības pie dežūrārsta neatkarīgi no tā, pie kura ģimenes ārsta esat reģistrēts. Ar dežūrārsta darba laikiem aicinām iepazīties šeit Dežūrārsti (ārpus ģimenes ārsta darba laika).

Tuvākais dežūrārsts – pediatrs pieejams

  • Rīgas veselības centrā, filiālē “Ķengarags”, Kaņiera iela 13, Rīga, tālrunis 27858832.
  • Ogres rajona slimnīca, Slimnīcas iela 2, Ogre, tālrunis 65024450, 27089904 (Sestdienās, svētdienās: 9.00-14.00)

Lai nodrošinātu savlaicīgas medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējas bērniem akūtas saslimšanas gadījumā, no 01.04.2019. sešās reģionālajās slimnīcās Latvijā – Daugavpilī, Rēzeknē, Cēsīs, Ogrē, Liepājā un Ventspilī darbu uzsākuši pediatru kabineti. Šajos kabinetos vecāki ar bērniem var vērsties gadījumos, kad bērnam ir, piemēram, drudzis, caureja, vēdera sāpes vai cita akūta saslimšana, kā arī varēs saņemt pieredzējušu pediatru konsultācijas.

Saskaņā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas datiem tikai 18-19 % no visiem slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas apkalpotajiem bērniem parasti tiek stacionēti, turpretim lielākajai daļai bērnu ir nepieciešama ambulatora palīdzība. Tādējādi vienlaikus ar pediatru kabinetu izveidi ir plānots būtiski samazināt pacientu plūsmu slimnīcu uzņemšanas nodaļās, nodrošinot savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi pacientiem, kuriem nepieciešama palīdzība dzīvībai bīstamās situācijās.

Sīkāk pediatru kabinetu darba laikus un kontaktus skatīt šeit 

 

Medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējas

Atgādinām, ka dodoties pie ārsta, neaizmirstiet paņemt līdzi attiecīgus dokumentus.

Pieaugušajiem:

  • personu apliecinošs dokuments – pase vai identifikācijas karte (autovadītāja apliecība – juridiski nekad nav bijusi personu apliecinošs dokuments)
  • apdrošināšanas polise (ja tāda ir)
  • nesen veikto izmeklējumu un analīžu rezultāti, ja tādi ir Jūsu rīcībā
  • nosūtījums no ģimenes ārsta vai speciālista, kam ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), lai saņemtu valsts apmaksātu pakalpojumu
  • maksas pakalpojumu saņemšanai nosūtījums nepieciešams, ja maksātājs ir apdrošināšanas kompānija, kā arī radioloģiskiem un datortomogrāfijas izmeklējumiem
  • dokumentu, kas apliecina piederību no pacientu iemaksām atbrīvotajai cilvēku grupai (ja tāds ir)

Bērniem līdz 14 gadu vecumam (apmeklē ārstu tikai kopā ar pieaugušo):

ar vienu no vecākiem

  • bērna dzimšanas apliecība, kurā norādīts vecāka vārds un vecāka pase vai identifikācijas karte
  • bērna pase vai identifikācijas karte un vecāka pase ar ierakstu par bērnu
  • notariāli apstiprināta pilnvara pārstāvēt bērna likumiskās tiesības un intereses, kā arī pieaugušā pase vai identifikācijas karte

Bērniem no 15 gadu vecuma:

  • pase vai identifikācijas karte
Nepieciešamie dokumenti dodoties pie jebkura ārsta medicīnas iestādē

Bez nosūtījuma pacients var vērsties pie šādiem tiešās pieejamības speciālistiem:

  • pie ginekologa;
  • pie oftalmologa;
  • pie bērnu ķirurga;
  • pie pediatra;
  • pie psihiatra, ja persona slimo ar psihisku slimību;
  • pie narkologa, ja persona slimo ar alkohola, narkotisko vai psiho­tropo vielu atkarību;
  • pie pneimonologa, ja persona slimo ar tuberkulozi;
  • pie dermatovenerologa, ja persona slimo ar seksuāli transmisīvu slimību;
  • pie endokrinologa, ja persona slimo ar cukura diabētu;
  • pie onkologa, onkologa ķīmijterapeita, ja persona slimo ar onkoloģisku slimību;
  • pie infektologa, ja persona slimo ar humānā imūndeficīta vīrusa infekciju.
Speciālisti, pie kuriem var vērsties bez ģimenes ārsta nosūtījuma

Paliatīvās aprūpes pakalpojumi

Veselības ministrija sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu un Labklājības ministriju ir izstrādājusi informatīvus bukletus jeb ceļvežus par paliatīvo aprūpi gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Ceļvežos apkopota informācija par valsts apmaksātas paliatīvās aprūpes veidiem – ambulatoro, stacionāro, kā arī pieejamo veselības aprūpi mājās, tostarp ārstniecības iestāžu kontaktinformāciju, kurās tiek nodrošināti valsts apmaksāti paliatīvās aprūpes pakalpojumi.

Lejuplādēt ceļvežus var šeit :

Paliatīvās aprūpes pakalpojumi pieaugušajiem

Paliatīvās aprūpes pakalpojumi bērniem un viņu ģimenēm

  • Paliatīvā aprūpe ir aktīva un visaptveroša to pacientu aprūpe, kuri sirgst ar smagām, bieži dzīvībai bīstamām hroniskām vai akūtām slimībām vai kuru izārstēšana vairs nav iespējama.Paliatīvajā aprūpē prioritāra ir sāpju un citu simptomu, kā arī
    sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu kontrole ar nolūku uzlabot vai saglabāt labāko iespējamo dzīves kvalitāti.
    Lēmumu par nepieciešamās paliatīvās aprūpes saņemšanas veidu, piemēram, ambulatori, mājās vai stacionārā pieņem ģimenes ārsts
    vai ārsts speciālists, individuāli izvērtējot katra pacienta gadījumu. Ja pacienta ārstēšana ir sarežģīta un nepieciešama vairāku specialitāšu ārstu konsultācija vai viedoklis, ārstējošais ārsts sasauc ārstu konsiliju.
    Pacients var saņemt šādus valsts apmaksātus paliatīvās aprūpes pakalpojumu veidus:
    1. Ambulatori:
  • Ģimenes ārsta mājas vizītes (saskaņā ar noteiktiem diagnožu kodiem¹).
  •  Konsultācijas pie paliatīvās aprūpes speciālista.
  • Veselības aprūpes pakalpojumus mājās².
     2. Stacionāri :
  • Aprūpi paliatīvajās nodaļās

Ģimenes ārsta mājas vizītes

Ambulatori paliatīvo aprūpi organizē ģimenes ārsts vai ārstējošais speciālists – nepieciešamības gadījumā nozīmē medikamentus, tai skaitā arī terapijai nepieciešamos pretsāpju medikamentus, kā arī izraksta nosūtījumu pie veselības aprūpes speciālistiem, tai skaitā pie paliatīvās aprūpes speciālista.

Ģimenes ārsta kompetencē ir tiesības veikt visu, lai noņemtu slimības izpausmes, kas ietver:

  • Kompensējamo medikamentu izrakstīšanu (spēcīgas pretsāpju zāles,
    var būt arī opiāti u.c.);
  • Inkontinences līdzekļu izrakstīšanu pacientiem ar noteiktām
    diagnozēm;
  • Atsāpināšanas un izgulējumu kopšanas metožu pielietošanu;
  • Dažādus pasākumus, kas nepieciešami elpas trūkuma, asiņošanas, u.c.
    gadījumos;
  • Brūču kopšanu (iztīrīšanu un pārsiešanu);
  • Diētas plāna izstrādi vai pārskatīšanu;
  • Informācijas sniegšanu aprūpētājiem par slimnieka kopšanu mājas
    apstākļos.

Pacienti, kuriem nepieciešama ambulatorā paliatīvā aprūpe, ar ģimenes ārsta nosūtījumu var saņemt valsts apmaksātu paliatīvās aprūpes speciālistu konsultāciju. Valsts apmaksātas konsultācijas pie paliatīvās aprūpes speciālista ambulatorajā ārstniecības iestādē iespējams saņemt neatkarīgi no noteiktās diagnozes.

Kā saņemt veselības aprūpes pakalpojumus mājās?
Veselības aprūpes pakalpojums mājās ir medicīniska aprūpe, kas ietver noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu pacientam viņa dzīvesvietā, ja pacients nespēj ierasties ārstniecības iestādē.

Veselības aprūpi mājās var saņemt:

  • Insulta vai smadzeņu infarkta pacients trīs mēnešu laikā pēcsaslimšanas, kuram nepieciešama medicīniskā rehabilitācija;
  • Pacients, kuram ir hroniska saslimšana un pārvietošanās traucējumi, kuru dēļ pacients nespēj ierasties ārstniecības iestādē;
  • Pacients ar sekām pēc muguras smadzeņu bojājumiem, kuram nepieciešams turpināt medicīnisko rehabilitāciju pēc stacionārās
    programmas, ja uz šādiem pakalpojumiem nosūta NRC “Vaivari”.

Kā saņemt veselības aprūpes pakalpojumus mājās?

  • Pirmreizēji veselības aprūpes pakalpojumus mājās var saņemt līdz 30 dienām;
  • Pakalpojumu sniegšana tiek uzsākta ne vēlāk kā 24 stundu laikā no pieteikuma saņemšanas brīža.
  • Pakalpojumu sniegšanu nodrošina darbdienās, brīvdienās un svētku dienās.
  • Ja veselības aprūpe mājās ir nepieciešama ilgāk par 30 dienām:

divu darbadienu laikā pirms termiņa beigām pacientam vai viņa piederīgajam jāvēršas pie ģimenes ārsta;

ģimenes ārsts izvērtēs pacienta veselības stāvokli un sniegs atzinumu par nepieciešamību turpināt sniegt attiecīgo pakalpojumu vai to pārtraukt;

papildus samaksa par ārsta mājas vizītēm nav jāveic.

  • Lai saņemtu medicīnisko rehabilitāciju mājās, nepieciešams fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījums un tam pievienots rehabilitācijas plāns.

Veselības aprūpe mājās ietver šādus veselības aprūpes pakalpojumus:

  • Medikamentu ievadīšanu;
  • Ādas bojājuma aprūpi;
  • Urīna ilgkatetra maiņu un aprūpi, mākslīgās atveres aprūpi, tai skaitā pacienta un viņa tuvinieku izglītošanu un apmācību par mākslīgās atveres (stomas) aprūpi, kuru vienam pacientam apmaksā ne vairāk kā piecas reizes (izņemot traheostomas, gastrostomas, nefrostomas, cistostomas aprūpi, kuru valsts apmaksā atbilstoši faktiski sniegto pakalpojumu skaitam);
  • Enterālu barošanu caur zondi;
  • Ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju;
  •  Rehabilitāciju insulta pacientiem un pacientiem pēc muguras smadzeņu bojājumiem;
  • Papildus ārsts var nozīmēt arī citus veselības aprūpes pakalpojumus:
    • Izmeklējumus un izmeklējuma rezultātā iegūto materiālu nogādāšanu laboratorijā;
    • Vitālo rādītāju kontroli;
    • Pacienta un viņa tuvinieku izglītošanu un apmācību par veselībasveicināšanas pasākumiem un pacienta aprūpi;
    • Klizmas veikšanu.

Noderīgas saites:

  • NVD izstrādāta infografika par veselības aprūpi mājās: www.vmnvd.gov.lv – “Publikācijas” – “Infografikas”
  • Ārstniecības iestādes, kas sniedz valsts apmaksātu veselības aprūpi mājās: www.vmnvd.gov.lv – “Veselības aprūpes pakalpojumi”- “Veselības aprūpe mājās”.
  • Ārstniecības iestādes, kas sniedz valsts apmaksātu medicīnisko rehabilitāciju mājās: www.vmnvd.gov.lv – “Veselības aprūpes pakalpojumi”- “Medicīniskā rehabilitācija”
Informācija par valsts apmaksātu paliatīvo aprūpi pieaugušajiem un bērniem

Pacientu tiesības
Kur vērsties, ja uzskatāt, ka ārstēšanās procesā netika ievērotas vispārējās ētikas un pieklājības normas?

Gadījumos, kad uzskatāt, ka ārstēšanās procesā netika ievērotas vispārējās ētikas un pieklājības normas – iesakām tās vispirms atrisināt ar konkrēto ārstu vai vērsties pie ārstniecības iestādes administrācijas.

Jums ir tiesības iesniegt savu sūdzību konkrētās ārstniecības iestādes vadītājam un informēt viņu par nepilnībām, aprakstot konkrēto situāciju, ar kuru esat saskāries.

Latvijas Ārstu biedrības (www.arstubiedriba.lv) Ētikas komisija izvērtē ārstu ētikas pārkāpumus. Iesniegumu Ētikas komisijai var nosūtīt pa pastu, adrese: Latvijas Ārstu biedrība, Skolas iela 3, Rīga, LV – 1010 (tālrunis saziņai ar Latvijas Ārstu biedrības biroju – 67220661).

Kur vērsties, ja radušās šaubas par ārstniecības iestādes vai ārsta darba kvalitāti?

Gadījumos, kad radušās šaubas par ārstniecības iestādes vai ārsta darba kvalitāti (piemēram, aizdomas par nepareizu vai nekvalitatīvi veiktu izmeklēšanu vai ārstēšanu; ir šaubas par pieprasītajiem maksājumiem vai arī par valsts garantētās ārstēšanas saņemšanas iespējām, t.i., netiek izskaidrotas iespējas saņemt budžeta apmaksātu ārstēšanu, maksājot tikai pacientu iemaksu) – jāvēršas Veselības inspekcijā.

Veselības inspekcija nodrošina veselības aprūpes kvalitātes uzraudzību.

Veselības inspekcija gadījuma izskatīšanu uzsāk, saņemot personas rakstveida iesniegumu par problēmu.

Iesniegumā jānorāda iedzīvotāja vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālrunis un, ja nepieciešams, citas ziņas, kas palīdzētu sazināties ar iesniedzēju.

Iesniegumā jāizklāsta problēmas būtība un jāmin konkrēti fakti (ārstniecības iestāde vai persona, ārstēšanās laiks vai apmeklējuma datums, kā arī vēlams pievienot visu informāciju, kas varētu būt noderīga lietas izskatīšanā, piemēram, izrakstus, konsultantu slēdzienus un čekus, kā arī rentgenogrammas, magnētiskās rezonanses (MTG) izmeklējumu rezultātus un kompjūtertomogrammas (CT), kas atrodas pie pacienta u.c.)

Visu pārbaudei nepieciešamo dokumentāciju pieprasa Veselības inspekcija.

Klients saņem rakstveida atbildi Iesnieguma likumā noteiktajā termiņā, kas, atkarībā no pārbaudes apjoma, parasti ir līdz 30 dienām. Ja objektīvu iemeslu dēļ lietas izskatīšanā 30 dienu termiņu nav iespējams ievērot, par to rakstveidā paziņo iesniedzējam.

Ziņas, kas iegūtas par pacienta ārstēšanu, slimības diagnozi, ir konfidenciālas.

Veselības inspekcijas pasta adrese un atrašanās vieta: Klijānu iela 7, Rīga, LV-1012 (pirms VEF tilta), tālrunis: 67081600, e-pakalpojums “Iesniegums Veselības inspekcijai”, e-pasts: vi@vi.gov.lv. Iedzīvotāji un citi interesenti var vērsties arī Veselības inspekcijas reģionālajās nodaļās.

Kas ir Ārstniecības riska fonds?

Ārstniecības riska fonda mērķis ir sniegt iespēju pacientam aizstāvēt savas tiesības un saņemt atlīdzību ārpus tiesas procesa kārtībā, kas ir ievērojami pieejamāks un ātrāks.

Savukārt ārstniecības personām nodrošināt iespēju aizsargāt savas profesionālās darbības un tās iespējamo seku risku.

Sākot no 2019. gada 1. janvāra atlīdzības pieprasījumu izskatīšanu un lēmumu pieņemšanu par atlīdzības izmaksām no Ārstniecības riska fonda veic Veselības inspekcija. Atlīdzības izmaksu uz iesniedzēja bankas kontu atbilstoši Veselības inspekcijas lēmumam turpina nodrošināt Nacionālais veselības dienests.

Tādējādi iedzīvotājiem ar iesniegumu par atlīdzības pieteikumu Ārstniecības riska fondā ir jāvēršas Veselības inspekcijā. Plašāka informācija par iesnieguma iesniegšanas kārtību ir pieejama, zvanot uz Veselības inspekcijas informatīvo tālruni 67081600 (darba dienās no plkst. 8.30 līdz 17.00), vai rakstot uz e-pastu vi@vi.gov.lv.

Kādos gadījumos ir iespējams saņemt atlīdzību Ārstniecības riska fondā?

Pacientam ir tiesības uz:

  • atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā;
  • atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību, ja ārstniecība ir bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.

Plašāku informāciju par pieteikuma iesniegšanu un izskatīšanu Ārstniecības riska fondā lasīt Veselības inspekcijas tīmekļa vietnē www.vi.gov.lv.

Kur vērsties, ja ārstniecības persona pacientam tieši vai netieši ir izteikusi mājienus par neoficiālu maksājuma nepieciešamību?

Gadījumos, kad ārstniecības personas darbā tiek saskatīta noziedzīga rakstura pazīmes (piemēram, izspiešana) vai arī ārstniecības persona pacientam tieši vai netieši ir izteikusi mājienus par neoficiālu maksājuma nepieciešamību (arī tā saucamās pateicības), ir jāvēršas tiesībsargājošām institūcijās, kas nodarbojas ar šādu jautājumu izskatīšanu, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā – www.knab.gov.lv.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija par iespējām ziņot par korupciju:
Nereti sabiedrības pārstāvji nezina, kā rīkoties situācijās, baidās vai neuzdrošinās ziņot par situāciju, kurā ir kļuvuši par korupcijas upuriem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja infografika “Kā pareizi rīkoties, ja Jums tiek piedāvāts kukulis?”

Pacienta pienākumi

Veselības profilakse ir zināšanas kā izvairīties no slimībām un kā savlaicīgi atklāt slimības to pašā sākuma stadijā, lai veiksmīgāk izārstētos.

Izvairīties no slimībām var ar veselīgu un aktīvu dzīvesveidu – kustoties, lietojot veselīgu uzturu, ierobežojot kaitīgos ieradumus, iegūstot zināšanas, kas ir derīgs un veselīgs, bet no kā jāizvairās mums katram pašam.

Savukārt, savlaicīga slimību profilakse nozīmē regulāri apmeklēt savu ģimenes ārstu un doties uz bezmaksas profilaktiskajām pārbaudēm. Vienmēr svarīgi atcerēties, ka slimība ārstējama vieglāk un ar labākiem rezultātiem, ja atklāta sākuma stadijā. Tas radīs mazākus zaudējumus katram individuāli un arī mazākus izdevumus valsts budžetā.

Ja slimība mūs tomēr ir pārsteigusi, vēršoties pie ārsta, ir jāsaņem laipnu, cieņas pilnu un kvalificētu ārstniecību neatkarīgi no slimības rakstura un tās smaguma pakāpes. Ārstēšanas gaitā vēlas saņemt pilnu informāciju par slimības gaitu, prognozēm un izvēlētajām ārstēšanas metodēm. Savukārt, Jums kā pacientiem ir pienākums ievērot visus ar ārstēšanu un aprūpi saistītos norādījumus.

Vairāk par pacienta tiesībām un pienākumiem lasiet Pacientu tiesību likumā

Pacientu tiesības un pienākumi