Ieteikumi veselīga uztura pagatavošanai bērniem vecumā no diviem līdz astoņpadsmit gadiem

1. Piedāvājiet bērnam ēdienreizes regulāri, noteiktā laikā. Neaizstājiet ēdienreizi ar saldumiem. Bērna uzturam jābūt pilnvērtīgam, lai nodrošinātu optimālu garīgu un fizisku attīstību. Lai uzņemtu nepieciešamo enerģiju un uzturvielas, bērnam ir jāēd regulāri, 4 – 5 reizes dienā, uzņemot gan ogļhidrātus, gan olbaltumvielas gan taukus, kā arī vitamīnus un minerālvielas. Tā kā trijās ēdienreizēs nepieciešamos uzturvielu daudzumus ir grūti uzņemt un bērni ēdienreižu starplaikos izjūt izsalkumu, ir nepieciešamas otrās brokastis un launags. Ēdot noteiktā laikā, veidojas pareizi bērna ēšanas ieradumi.  Jāatceras, ka šokolāde, konfektes, konditorejas izstrādājumi  un čipsi nevar aizstāt pilnvērtīgu ēdienreizi. Saldumus nevajadzētu izmantot arī kā balvu par labiem sasniegumiem vai kā mierinājumu

2. Dažādojiet bērna ēdienkarti ik dienas Nodrošiniet bērnam iespēju ēst ar baudu, nesteidzoties, kopā ar ģimeni vai draugiem.  Lai bērns pilnvērtīgi augtu un attīstītos, viņam ir nepieciešams daudzveidīgs, uzturvielām bagāts ēdiens. Ēdienkartē jāiekļauj ēdieni no dažādām pārtikas produktu grupām, piemēram, maize, putraimi un makaroni, kartupeļi, dārzeņi, zaļumi, augļi un ogas,  piens un piena produkti,  dzīvnieku vai putnu gaļa vai zivis, olas, pākšaugi un rieksti. Ēdienu porcijas lielums katram bērnam jāpiemēro individuāli. Bērns pats jūt, cik daudz ēst, tāpēc nevajadzētu piespiest apēst visu, kas ir uz šķīvja. Neievērojot šo principu var tikt izjaukta bērna sāta sajūta, līdz ar to notiek pārēšanās. Pastāvīgas pārēšanās un mazkustīga dzīves veida rezultātā veidojas aptaukošanās.  Liela nozīme ir arī ēšanas kultūrai. Bērniem jau no mazbērna vecuma ir jāiemāca: pirms ēšanas nomazgāt rokas, ēst, sēžot pie galda, nevis skrienot vai stāvot kājās, uz šķīvja likt tik daudz ēdiena, cik var apēst, nepieciešamības gadījumā uzliekot papildporciju, pie galda ar ēdienu nespēlēties un nerisināt problēmas,  ēst nesteidzoties, kārtīgi sakošļājot katru kumosu, no galda piecelties un aiziet, kad arī pārējie ģimenes locekļi vai draugi ir beiguši ēst.

3. Panāciet, ka brokastis ir svarīgākā bērna ēdienreize. Pēc nakts miera enerģijas krājumi, kas ir uzņemti ar uzturu iepriekšējā dienā, bērna organismā ir izsmelti. Ir svarīgi nodrošināt, lai bērns ēstu brokastis, tas palīdzēs  koncentrēties mācībām skolā un rotaļām bērnudārzā vai mājās. Ja bērns būs paēdis brokastis, būs vieglāk ievērot arī pārējās ēdienreizes un sagaidīt pusdienas. Brokastis nedrīkst aizstāt ar saldumiem, konditorejas izstrādājumiem vai ātrām uzkodām pa ceļam uz skolu vai starpbrīdī. Jānodrošina, lai bērns brokastīs saņemtu ar saliktiem ogļhidrātiem bagātus ēdienus: dažāda veida putras, pārslas ar pienu vai jogurtu, graudu vai kliju maizi, papildinot šo ēdienreizi ar  sieru, augļiem un dārzeņiem vai to sulām. Brokastīm  jānodrošina 25% no dienā nepieciešamā enerģijas daudzuma.

4. Katrā ēdienreizē iekļaujiet  kādu no ēdieniem, kas bagāts ar saliktajiem ogļhidrātiem. Ogļhidrāti organismu nodrošina ar enerģiju, kas nepieciešama augšanai un fiziskai aktivitātei. Skolas gados bērni strauji aug, tādēļ šajā laikā palielinās apetīte un rodas vajadzība pēc papildus enerģijas.  Ogļhidrātus iedala vienkāršajos ogļhidrātos (monosaharīdos un disaharīdos) un saliktajos ogļhidrātos (polisaharīdos). Vienkāršos ogļhidrātus satur medus, cukurs un citi saldumi. Vienkāršie ogļhidrāti ātri pāriet no gremošanas orgāniem asinīs un lieki uzņemtie pārvēršas taukos, tādēļ tie jālieto mēreni.  Ar saliktiem ogļhidrātiem bagāti ēdieni ir gan no graudu produktiem – maizes, putraimiem, makaroniem, gan dārzeņiem (t.sk., kartupeļiem), gan augļiem. Saliktus ogļhidrātus organisms pārstrādā ilgstošāk, tie rada sāta sajūtu un ir pietiekošs enerģijas avots. Pie ogļhidrātiem pieder arī pektīni (recekļvielas), kas sastopamas augļos un ogās, un celuloze (šķiedrviela), kas veicina zarnu peristaltiku.  Iekļaujiet katrā ēdienreizē saliktos ogļhidrātus saturošus produktus, lai nodrošinātu bērna organismam nepieciešamo ogļhidrātu un šķiedrvielu daudzumu.

5. Nodrošiniet, lai katru dienu bērna uzturā tiktu iekļauti olbaltumvielām, minerālvielām un vitamīniem  bagāti pārtikas produkti. Olbaltumvielas veido, atjauno un aizsargā organisma audus. Tās ir īpaši svarīgas augšanas un attīstības procesos. Tāpēc bērna uzturā ir svarīgi katru dienu iekļaut olas, pienu un piena produktus, liesu gaļu,  zivis, gaļas un zivju produktus.  Liesa gaļa ir vislabākais dzelzs avots uzturā. Lai sekmētu dzelzs uzsūkšanos, ir nepieciešams C vitamīns, kas savukārt ir dārzeņos un augļos. Tāpēc liesu gaļu vislabāk ir pasniegt kopā ar dārzeņiem un augļiem.
Bērnu uzturu dažādojiet, iekļaujot ēdienkartē no zivīm gatavotus ēdienus, kuros ir vairāk minerālvielu nekā no gaļas gatavotajos ēdienos. Ieteicams, lai bērns saņemtu no zivīm gatavotus ēdienus divas reizes nedēļā.

6. Nodrošiniet bērna organismam nepieciešamo kalcija uzņemšanu ar pienu vai piena produktiem. Piens un piena produkti ir  neatņemama bērnu uztura sastāvdaļa. To sastāvā ir tādas nepieciešamas uzturvielas kā olbaltumvielas, vitamīni un mikroelementi. Piena produktos esošais olbaltums ir bioloģiski augstvērtīgs. Piens un piena produkti ir nozīmīgākais viegli izmantojama dabīgā kalcija un fosfora avots. Pienam un piena produktiem ir svarīgākā loma stipru kaulaudu veidošanā,  vienlaicīgi lietojot tos kopā ar D vitamīnu saturošiem pārtikas produktiem un veicot dažādas fiziskas aktivitātes, lai barības vielas nokļūtu līdz kaulaudiem.  Pienā un piena produktos ir vislabākās kalcija un fosfora procentuālās attiecības, tādēļ arī bērna  organisms šo kalciju  izmanto vislabāk.

7. Piedāvājiet bērnam augļus un dārzeņus, īpaši vietējos, katrā ēdienreizē, ievērojot dažādību. Augļi un dārzeņi ir bagātīgs vitamīnu, minerālvielu, šķiedrvielu un citu bioloģiski aktīvu vielu avots. Lai nodrošinātu vitamīnu un minerālvielu nepieciešamos daudzumus, bērna uzturā ir nepieciešama augļu un dārzeņu daudzveidība, sākot no sakņu un lapu dārzeņiem un zaļumiem, beidzot ar dažādiem augļiem un ogām. Ar dārzeņiem un augļiem bērns var labi remdēt izsalkumu starp ēdienreizēm. Dārzeņiem un augļiem jābūt iekļautiem  katrā ēdienreizē. Īpaši ieteicami ir vietējie un sezonai atbilstošie svaigie augļi un dārzeņi.  Bērnu uzmanību un interesi par augļiem un dārzeņiem saistiet ar krāsu, struktūru un formu dažādību, kā arī  dažādojiet pagatavošanas veidus.

8. Bērna uztura pagatavošanai taukvielas lietojiet mēreni. Tauki palīdz nodrošināt fiziski aktīva un augoša bērna organismu ar nepieciešamo enerģiju. Bērna organismam nepieciešamās taukvielas tiek uzņemtas ar visām iepriekš minētajām pārtikas produktu grupām, kā arī ar taukvielām, kas tiek izmantotas ēdienu pagatavošanai.  Ar taukiem dienā jāuzņem līdz 35% no kopīgā enerģijas daudzuma, t.sk. 90% jābūt augu izcelsmes taukiem. Nelietojiet pārkarsētus un vairākkārtīgi karsētus taukus bērna ēdiena pagatavošanai. Pārkarsētos taukos veidojas kancerogēnas vielas, kā arī karsēšanas laikā taukos samazinās bioloģiski aktīvo vielu daudzums. Lai nepārsniegtu tauku ieteicamo normu bērna uzturā, gatavojiet dārzeņu salātus, izmantojot augu eļļu, jogurtu vai  augļu (piemēram, citronu) sulu. Nelietojiet salātu mērcēs krējumu vai majonēzi ar lielu tauku saturu.
Nepareizi izvēlēti produkti ar augstu tauku saturu bērnam var  izraisīt veselības traucējumus. 

9. Nodrošiniet, lai bērnam ēdienreižu starplaikos būtu pieejami dārzeņi, augļi vai rieksti. Lai remdētu pēkšņu izsalkumu bērnam, ieteicams izvēlēties viegli asimilējamus produktus bez krāsvielām, saldinātājiem un zemu tauku saturu, piemēram, augļus, svaigus dārzeņus, nelielā daudzumā arī termiski neapstrādātus, nesālītus riekstus vai žāvētus augļus. Ēdienreižu starplaikos bērnam var piedāvāt arī glāzi svaigas dārzeņu vai augļu sulas.   Nesālītus riekstus un žāvētus augļus nav ieteicams patērēt lielos daudzumos, lietojot tos nepārtraukti dienas laikā visos ēdienreižu starplaikos, lai lieki uzņemtie ogļhidrāti nepārvērstos taukos. Nepareizi izvēlēti produkti ēdienreižu starplaikos kaitē bērna attīstībai un veselībai, tādēļ nepiedāvājiet bērnam saldumus, konditorejas izstrādājumus vai čipsus.

10.  Nodrošiniet, lai bērns katru dienu uzņemtu pietiekošu šķidruma daudzumu.  Procentuāli pret ķermeņa masu ūdens bērnu organismā ir vairāk nekā pieaugušajiem, tāpēc bērniem var ātrāk iestāties ūdens zudums. Tādēļ bērniem ir jāpiedāvā padzerties vairākas reizes dienā.  Vislabāk slāpes remdēt ar ūdeni nevis ar dažādiem saldinātiem, krāsainiem un gāzētiem  dzērieniem. Nav ieteicams slāpes remdēt ar kefīru, pienu vai jogurtu, jo šie produkti satur olbaltumvielas un taukus, kurus nav ieteicams lietot papildus kārtējām ēdienreizēm. Jānodrošina, ka bērnam jebkurā brīdī ir pieejams dzeramais ūdens.

Lai aicinātu aizdomāties par sauļošanās (gan saules jeb dabīgi iegūtā iedeguma, gan solāriju jeb mākslīgi iegūtā iedeguma) radīto kaitējumu veselībai, kā arī par nepieciešamību ievērot ādas apdeguma (līdz ar to ādas onkoloģisko slimību) profilakses pasākumus Slimību profilakses un kontroles centrs īstenoja kampaņu „Necepies! Pasargā sevi no ādas vēža!”

SAUĻOŠANĀS UN SAULES IETEKME UZ ORGANISMU

Labvēlīgā ietekme:

• siltuma un gaismas ietekmē uzlabojas organisma vispārējā pašsajūta;
• saule veicina D vitamīna veidošanos organismā. D vitamīns nodrošina normālu skeleta attīstību, regulē kalcija un fosfora maiņu, nepieciešams imūnās sistēmas stiprināšanai. Lai uzturētu augstu D vitamīna līmeni organismā, vasaras mēnešos pietiek ar 5 – 15 minūšu ilgu sejas un roku pakļaušanu saules ietekmei 2 – 3 reizes nedēļā. Biežāka un ilgāka ķermeņa pakļaušana UV starojuma ietekmei rada lielāku kaitējumu organismam nekā ieguvumu.

Tomēr pakļaušanās  pārlieku lielai saules staru iedarbībai var radīt kaitīgu ietekmi uz veselību. Ultravioletais (UV) starojums, ko dod saule un solārijs, iekļūst ādas dziļākajos slāņos un bojā šūnas. Šādām bojātām šūnām pastāv lielāks ļaundabīgu audzēju attīstības risks.

Dabīgs ādas aizsargprocess ir iedeguma veidošanās. Lai pasargātu ādu no UV starojuma kaitīgās iedarbības un turpmākiem tās bojājumiem, ādas šūnas melanocīti pastiprināti sāk ražot pigmentu melanīnu, kas padara ādu tumšāku. Melanīns ir pigments, kas piešķir krāsu arī matiem, acīm un ādai. Tomēr iedegums nevar pasargāt no apdeguma vai citiem ādas bojājumiem.

Atceries! Pigmenta (melanīna) daudzuma palielināšanās ādā, kas rada iedeguma krāsu, ir ādas bojājuma pazīme.

Nelabvēlīgā ietekme:

• Apdeguma veidošanās. Īstermiņā pārmērīga saules iedarbība var radīt apdegumu. Kad UV starojums sasniedz ādu, tas bojā šūnas ādas virsējā slānī. Ādas apdegums uzreiz nav redzams. Simptomi parasti parādās pēc 4 stundām, pasliktinās 24 – 36 stundu laikā un pāriet 3 – 5 dienu laikā. Apdeguma simptomi ir sarkana, karsta, jutīga un pietūkusi āda. Pēc dažām dienām apdegusī āda var sākt lobīties.
• Katarakta ir saslimšana, kas izraisa acs lēcas apduļķošanos, un tās sekas ir redzes pasliktināšanās. UV starojums negatīvi iedarbojas uz acīm, veicinot kataraktas attīstību.
• Ādas bojājumu veidošanās. Atkārtota pārmērīga saules iedarbība vairāku gadu garumā var radīt ādas bojājumus. Tie var būt: priekšlaicīga novecošanās, grumbas, pigmenta plankumu veidošanās, labdabīgi kārpveida izaugumi uz ādas. UV starojums (gan saules, gan solārija) izmaina ādas struktūru, liekot tai ātrāk izskatīties vecākai.
• Ādas audzēju attīstība. UV starojuma iedarbība, gan no saules, gan mākslīgā UV starojuma avotiem (solāriji), ir ādas vēža riska faktors. Ādas šūnām, kuras ir bojātas, pastāv lielāks risks kļūt par ļaundabīgām.

Trīs izplatītākie ādas vēža veidi ir:

Melanoma
Mazāk sastopama, bet visbīstamākā ādas vēža forma. Tā attīstās no šūnām (melanocītiem), kurās veidojas pigments melanīns. Melanoma izskatās kā dzimumzīme, kas aug un mainās. Tā var veidoties jau no esošas dzimumzīmes, kā arī attīstīties uz iepriekš neizmainītas ādas, jebkur uz ķermeņa.

Bazālo šūnu vēzis
Visbiežāk rodas uz tām ķermeņa daļām, kas vairāk pakļautas saules iedarbībai, piemēram, uz sejas.

Plakanšūnu vēzis (karcinoma)
Tas var attīstīties jebkurā ķermeņa vietā. Parasti tas parādās kā sārts, iekaisis ādas plankums, kas klāts ar zvīņām. Retāk tas var izskatīties kā ilgi nedzīstoša čūla vai krevele.

Pazīmes, kas varētu liecināt par ādas vēzi, ir:

• parādījies jauns pigmentēts veidojums;
• notikušas iepriekš esoša pigmentēta veidojuma formas (simetrijas), krāsas, izmēra (visbiežāk palielinās), malu (robežu), virsmas izmaiņas;
• uz ķermeņa ir ādas veidojums, kas ilgstoši ir sāpīgs, jutīgs, niez, periodiski asiņo un pārklājas ar kreveli, ir izveidojušās čūlas vai brūces, kas nedzīst;
• ādas veidojumi, kas zvīņojas un nedzīst pēc ārstēšanas.

Svarīgi ir veikt regulāru ādas pārbaudi, lai laicīgi konstatētu jebkādas izmaiņas. Īpaši jāpievērš uzmanība dzimumzīmēm, pigmenta plankumiem, to izmaiņām, kā arī vietām uz ādas, kuras pēkšņi kļuvušas jutīgas, sāpīgas vai niez.

Ja uz savas vai savu ģimenes locekļu ādas ievēro iepriekš aprakstītās pazīmes, vērsies pie sava ģimenes ārsta, dermatologa vai onkologa!

Kas ir gripa, kādas ir tās pazīmes?

Gripa ir akūta, sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas skar elpceļus.

Gripas pazīmes ir:

• pēkšņs sākums;
• galvassāpes;
• drudzis;
• paaugstināta temperatūra;
• kaulu „laušanas sajūta”;
• aizlikts deguns bez iesnām un sauss, rejošs klepus.

Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, gripa atšķiras ar izplatīšanās ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. To dēļ gripas epidēmijas laikā 2 – 5 reizes pieaug hospitalizāciju skaits un cilvēku vēršanās biežums pēc medicīniskās palīdzības.

Gripas ierosinātājs

Gripas ierosinātājs ir vīruss, kas atšķiras no citiem vīrusiem ar savu mainīgo dabu. Uz tā ārējā apvalka atrodas antigēni, kuri katru gadu ir citādā kombinācijā. Vīrusam nokļūstot cilvēka organismā, izveidojas antivielas pret šiem antigēniem. Jo ātrāk organisma imūnsistēma izveido antivielas, jo ātrāk izveidojas imunitāte. Antivielas, kas izveidojušās iepriekšējā sezonā, nav vairs derīgas attiecībā uz nākamās sezonas gripas vīrusu, tāpēc katru gadu cilvēki ar gripu slimo no jauna.

Gripas vakcīna

Imunitāti var izveidot arī mākslīgi, ievadot organismā vakcīnu, kas satur dzīvu novājinātu gripas vīrusu antigēnus, kuri organismā izraisa antivielu veidošanos, bet neizraisa slimību. Taču gripas vīrusa mainības dēļ katru gadu vakcīna ir jāizstrādā no jauna un katru gadu pirms gripas sezonas sākšanās, vakcinācija ir jāatkārto.

Kā var paredzēt, kādi gripas vīrusu veidi izraisīs gripu nākamajā sezonā?

Parasti vakcīnas sastāvā pēc PVO ( Pasaules Veselības organizācijas) rekomendācijas tiek iekļauti tie gripas vīrusa varianti, kas parādījušies iepriekšējās gripas sezonas beigās, jo nākamajā sezonā tie dominē.

Kā ar gripas vīrusu inficējas?

Gripas infekcijas avots ir slimais cilvēks. Tam klepojot, runājot, šķaudot, apkārt veidojas aerosola mākonis, kas satur augstu vīrusu koncentrāciju. Pēc kārtīgas nošķaudīšanās vīrusi var izplatīties pat 6 metru attālumā. Cilvēks inficējas, ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusus vai lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slimā cilvēka deguna un rīkles sekrēti.

Vai var prognozēt gripas epidēmijas tuvošanos?

Jā, var prognozēt. Lai prognozētu gripas saslimstības pieaugumu un epidēmijas sākumu, Sabiedrības veselības aģentūra veic gripas un AAEI (akūtu augšējo elpceļu infekciju) monitoringu. Ja gripas gadījumi tiek konstatēti valstīs, kuras atrodas tuvu mūsu valsts robežai, gripas uzliesmojuma draudi palielinās.

Kad gripa skar Latviju?

Gripa Latvijā izplatās rudens – ziemas periodā. Parasti saslimstības pacēlums ilgst 8 – 10 nedēļas.

Kuriem cilvēkiem ir ieteicama vakcinācija?

Katru gadu ir iespējams vakcinēties pret gripu. Vakcinēties ir ieteicams rudens sākumā, kad gripas epidēmija vēl nav sākusies. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 80% vakcinēto personu ar gripu nesaslimst, bet 20% izslimo gripu vieglā formā. Cilvēkiem pēc 60 gadiem imunitāte izveidojas tikai 60% līmenī, taču saslimušajiem gripa norit bez komplikācijām. Pēcvakcinācijas periodā dūriena vietā iespējams neliels apsārtums un pietūkums.
Vakcinācija nav ieteicama visiem tiem cilvēkiem, kuriem ir izteikta alerģija uz olas proteīnu, savukārt īpaši ieteicama:

1. cilvēkiem, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu;

2.  pieaugušajiem un bērniem (vecākiem par 6 mēnešiem), kuri pieder augsta riska grupai, jo tiem ir lielākas iespējas izveidoties gripas komplikācijām. Tās ir personas, kuras slimo ar hroniskām elpceļu (piemēram, bronhiālo astmu) un sirds – asinsvadu slimībām, nieru un asins slimībām (piemēram, sirpjveida šūnu anēmiju), metabolām slimībām (piemēram, cukura diabētu) un imūnsupresiju.

3.  personām, kurām ir cieša saskare ar augsta riska grupas slimniekiem: medicīnas darbiniekiem un ģimenes locekļiem. Gripas vakcinācija ir ieteicama arī visiem tiem, kas negrib slimot ar gripu vai nevar to atļauties (studenti, sportisti u.t.t.)

Vai var izvairīties no saslimšanas ar gripu nevakcinējoties?

Gripas epidēmijas laikā pēc iespējas mazāk apmeklējiet tādas vietas, kur uzturas daudz cilvēku – sabiedriskais transports, teātris, kino, tirgus u.t.t.! Regulāri vēdiniet telpas, tādējādi samazinot gripas vīrusu daudzumu tajās! Dienas laikā pēc iespējas biežāk mazgājiet rokas, īpaši tad, ja ir bijusi saskare ar slimiem cilvēkiem! Pēc iespējas vairāk uzturā lietojiet šķidrumu – zāļu tējas, augļu sulas, minerālūdeni! Iekļaujiet savā ēdienkartē pēc iespējas vairāk produktus, kas satur fitokomponentus. Tie ir bioķīmiski savienojumi, kas palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem un saglabāt veselību. Šīs vielas ir svaigos kāpostos, ķiplokos, lociņos, citrusaugļos, jāņogās. Lietojiet uzturā skābpiena produktus, jo tie satur mikroorganismus, kas stimulē imūnsistēmu. Brīnišķīgs līdzeklis cīņai ar gripu ir ķiploks: tam piemīt baktericīdas un imūnstimulējošas īpašības. Nozīmīga loma ir C vitamīnam. Tas veicina interferona izstrādi organismā, kas darbojas vīrusiznīcinoši. Tāpēc ēdiet daudz kivi, mežrozīšu augļus, kāpostus, saldos piparus, apelsīnus un greipfrūtus.

Kas ir krūts vēzis?

Saskaņā ar Veselības ekonomikas centra datiem Latvijā saslimstība un mirstība no krūts vēža ieņem pirmo vietu starp visiem ļaundabīgajiem audzējiem sievietēm. Krūts vēzis ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis sievietēm 35 – 64 gadu vecumā. Šobrīd aptuveni 35% ļaundabīgo krūts audzēju tiek konstatēti novēloti (slimības III – IV stadijā). Novēlota diagnostika samazina iespējas efektīvi ārstēt audzēju, bet savlaicīgi atklājot krūts vēzi, regulāri dodoties pie ārsta un veicot izmeklējumus, iespējama efektīva tā ārstēšana un izveseļošanās.

Kas var ietekmēt krūts vēža rašanos?

Dzimums. Sievietēm krūts dziedzera vēzi atklāj biežāk nekā vīriešiem.

Vecums. Jo vecāka paliek sieviete, jo lielāks risks, ka var rasties krūts vēzis.

Ģimenes vēsture. Ir gadījumi, ka sievietēm, kurām atklāts krūts vēzis, ar to slimojušas arī tuvas radinieces ģimenē, kā arī sievietes iepriekšējās paaudzēs.

Grūtniecība. Sievietēm, kurām nav iestājusies grūtniecība līdz 30 gadu vecumam vai grūtniecība nav bijusi visas dzīves laikā, pastāv lielāks risks saslimt ar krūts vēzi.

Alkohols. Pētījumi liecina, ka alkohola lietošana nedaudz palielina risku saslimt ar krūts vēzi.

Smēķēšana. Pētījumos pierādīts, ka smēķēšanai un krūts vēzim ir saistība – jo ilgākus gadus sieviete smēķē, jo lielāks risks saslimt ar krūts vēzi.

Liekais svars. Pētījumi liecina, ka liekais svars palielina risku saslimt ar krūts vēzi, jo īpaši sievietēm pēc menopauzes. Tas izskaidrojams ar to, ka tauku  šūnās palielinās estrogēna līmenis un augsts estrogēna līmenis palielina risku saslimt ar krūts vēzi.

Kā savlaicīgi atklāt krūts vēzi?

Veicot krūšu pašizmeklēšanu

Pašpārbaude ir regulāra krūts dziedzeru kontrole. Pašpārbaudes mērķis ir sievietei pierast pie savu krūšu struktūras – tā savlaicīgi atklājot izmaiņas. Jo ātrāk tās konstatētas, jo sekmīgāki tālākie ārstēšanas rezultāti.

Veicot mamogrāfijas izmeklējumu

Mamogrāfija ir krūts izmeklēšana ar rentgena stariem. Šī uzskatāma par vienu no efektīvākajām metodēm, lai savlaicīgi atklātu krūts vēzi vai kādas citas krūts problēmas.

Krūts pašizmeklēšana

Katrai sievietei būtu jāprot krūšu pašizmeklēšanas paņēmieni. Krūtis vienreiz mēnesī jāsāk iztaustīt jau no 20 gadu vecuma, vēlams aptuveni vienu nedēļu pēc mēnešreižu sākuma, bet sievietēm, kuras atrodas menopauzē (periodā, kad mēnešreizes izbeigušās), krūtis vēlams reizi mēnesī pārbaudīt jebkurā brīvi izvēlētā mēneša datumā. Tām sievietēm, kuras lieto hormonālas kontracepcijas tabletes, krūtis jāpārbauda, uzsākot jaunu iepakojumu. Uzmanība jāpievērš audu sacietējumiem un sabiezinājumiem, cietākiem un blīvākiem veidojumiem krūtīs, kas izceļas uz apkārtējā fona.

Kā veikt krūšu pašizmeklēšanu?

1. Labā apgaismojumā aplūkojiet krūtis spoguļa priekšā. Nolaidiet rokas gar sāniem un uzmanīgi aplūkojiet abas krūtis. Pievērsiet uzmanību, vai nav manāmas kādas izmaiņas un vai abas krūtis ir simetriskas. Jāaplūko krūšu gali, vai tie nav ievilkti uz iekšu. Paceļot rokas virs galvas, jāaplūko vai krūtis nav deformētas.

2. Iztaustiet krūtis, kā arī padušu daļu. Iztaustāmas puses roku iespiediet sānā, tā sasprindzinot krūšu muskulatūru. Krūts jāizmeklē ar maigiem pieskārieniem un tad spiedieniem. Spiediens jāpalielina, lai sajustu audu zemākos slāņus. Iespiežot pirkstus krūtī, jāveic 2 – 3 apļveida kustības, tad pirksti jāpārvieto uz citu vietu.

! Jāatceras – tiklīdz kaut ko sataustāt krūtī nevajadzētu nobīties, bet tūlīt apmeklēt ārstu.

Kas ir krūts dziedzeru vēža savlaicīgas atklāšanas programma?

Tā ir valsts organizēta un apmaksāta krūts dziedzeru vēža profilakses programma, kas uzsākta 2009.gadā un kas balstīta uz iedzīvotāju reģistra datiem. Katru gadu izlases kārtībā pēc iedzīvotāju reģistra datiem Nacionālais veselības dienests atlasa mamogrāfijas izmeklējumiem sievietes, kurām paliek 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62; 64, 66, 68 gadi, un nosūta uzaicinājuma vēstules izmeklējumu veikšanai par valsts budžeta līdzekļiem.

Vai mamogramma ir sāpīgs process?

Mammogrammas metode var radīt nekomfortablas sajūtas, jūtīgākas sievietes tās var uztvert kā nelielas sāpes. Pārbaudes laikā krūts tiek saspiesta, lai būtu iespējams uzņemt labāku rentgena attēlu. Rentgena attēla uzņemšana aizņem pāris minūtes, bet viss apmeklējums – apmēram 20 minūtes.

Kas jāņem līdzi uz izmeklējumu?

Dodoties uz izmeklējumu līdzi jāņem Nacionālā veselības dienesta atsūtītā uzaicinājuma vēstule (kura vienlaikus ir arī nosūtījums valsts apmaksātam izmeklējumam), kā arī vēstulei pievienotā skrīningmamogrāfijas karte. Vēlams līdzi paņemt arī visus iepriekšējos krūts dziedzeru izmeklējumu rezultātus, ja tādi ir.

Kā uzzināt pārbaudes rezultātus?

Par mamogrāfijas izmeklējuma rezultātu jāinteresējas tajā ārstniecības iestādē, kur tika veikta mamogrāfija.

Cik ilgi ir derīga uzaicinājuma vēstule?

Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstule ir derīga divus gadus līdz pat nākamās uzaicinājuma vēstules saņemšanai, tomēr būtu vēlams izmeklējumu veikt trīs mēnešu laikā no vēstules saņemšanas dienas.

Kur doties uz izmeklējumu?

Saņemot Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstuli, Jums ir iespēja veikt izmeklējumu jebkurā veselības aprūpes iestādē, kur tiek veikti valsts apmaksāti mamogrāfijas izmeklējumi. Latvijas reģionos pieejami mobilā mamogrāfijas kabineta pakalpojumi.

Par mobilā mamogrāfa izbraukuma grafiku uz Jūsu pilsētu interesēties pa tālr.:  67142840, 27866655

Kur var iegūt papildu informāciju?

Nacionālā veselības dienesta mājas lapā: http://www.vmnvd.gov.lv

Bezmaksas informatīvais tālrunis:  80001234

Kas ir dzemdes kakla vēzis?

Dzemdes kakla vēzis – tā nav tikai gados vecāku sieviešu veselības problēma. Tas pasaulē un arī Latvijā ir otrais biežāk sastopamais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam un trešais izplatītākais vēža izraisītas nāves cēlonis sievietēm pēc krūts un plaušu vēža. Dzemdes kakla vēzis ir paņēmis un paņem daudz sieviešu dzīvības Latvijā – ik mēnesi no šīs slimības ap desmit sieviešu mirst. Tās ir sievietes spēka gados – gan tās, kuras vēl būtu spējušas radīt bērnus, gan tās, kuras nepaspēja izaudzināt jau piedzimušos bērnus. Saslimstība ar dzemdes kakla vēzi pēdējo 10 gadu laikā ir pieaugusi par 20% – ik mēnesi šī slimība tiek diagnosticēta apmēram divdesmit sievietēm.

Kādi ir dzemdes kakla vēža riska faktori?

Cilvēka papillomas vīruss (HPV). Ir pierādīts, ka šis vīruss vairumā gadījumu izraisa dzemdes kakla vēzi. Ar to inficējas dzimumkontaktu ceļā.

Smēķēšana. Cigarete satur vielas, kas var bojāt dzemdes kakla šūnas.

Seksuālās dzīves vēsture. Risku saslimt ar dzemdes kakla vēzi palielina, ja uzsākta dzimumdzīve agrīnā vecumā, ja sievietei ir  vairāki dzimumaktu partneri.

Ģenētika. Ja kāds tuvs ģimenes loceklis (piemēram, māte vai māsa) ir slimojis ar dzemdes kakla vēzi, tad pastāv paaugstināts risks saslimt ar šo slimību.

Kāda ir dzemdes kakla vēža profilakse?

Dzemdes kakla vēzi iespējams pilnībā novērst, savlaicīgi atklājot un izārstējot dzemdes kakla pirmsvēža slimību. Pirmsvēža slimības diagnostiku nodrošina regulāra (reizi 3 gados) citoloģiskās uztriepes paņemšana no dzemdes kakla un tās mikroskopiska izmeklēšana, kurā atklāj agrīnas izmaiņas dzemdes kakla šūnās, kas neārstējot var pārveidoties vēzī.

Kas ir dzemdes kakla vēža savlaicīgas atklāšanas programma?

Latvijā kopš 2009.gada tiek organizēta valsts apmaksāta dzemdes kakla vēža profilakses programma, kas balstīta uz iedzīvotāju reģistra datiem. Katra sieviete 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49, 52, 55, 58, 61, 64, 67 gados saņem Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstuli ierasties uz dzemdes kakla vēža profilaktisko izmeklējumu un veikt citoloģisko uztriepi dzemdes kaklam. Vēstuli sieviete saņem dažu mēnešu laikā pēc kārtējās dzimšanas dienas. Tā nav anonīma un bezpersoniska – sieviete tiek uzrunāta vārdā un uzvārdā, un tajā tiek skaidri norādītas gan dzīvesvietai tuvākās vietas, gan pateikts, kur meklēt visu to ārstu sarakstu, kam ir līgumattiecības ar valsti.

Kas ir citoloģiskā uztriepe?

Tā ir analīze, kurā tiek ņemtas šūnas no dzemdes kakla kanāla un izmeklētas laboratorijā ar mikroskopa palīdzību. Šādas analīzes mērķis ir laikus atklāt pirmsvēža slimības un dzemdes kakla vēzi.

Kāpēc vajadzīga šāda analīze?

Pirmās pārmaiņas dzemdes kakla gļotādā parasti apskatē vēl nav saskatāmas, turklāt arī pati sieviete neizjūt nekādas slimības pazīmes. Ja pārmaiņas, kurās ir atrastas izmainītas šūnas, atstāj neārstētas, tad pēc kāda laika var izveidoties dzemdes kakla vēzis.

Vai citoloģiskās uztriepes analīžu veikšana ir nepatīkama procedūra?

Materiāla paņemšana ilgst dažas sekundes, tā ir nesāpīga. Ieteicams šī izmeklējuma veikšanai izvēlēties ginekologu, ģimenes ārstu vai vecmāti, kam Jūs uzticaties.

Kur doties uz izmeklējumu?

Ar Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstuli Jūs varat veikt izmeklējumu pie jebkura ārsta, kurš veic ginekoloģisko pārbaudi, ko apmaksā valsts un kurš ir līgumattiecībās ar  Nacionālo veselības dienestu.

Ja izmeklējumu veicat pie ginekologa, kurš nav līgumattiecībās ar valsti, tad no valsts budžeta tiks apmaksāta tikai uztriepes mikroskopiskā izmeklēšana, bet par vizīti pie ārsta būs jāmaksā Jums pašai. Informāciju par ārstniecības iestādēm un personām, kuras ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu varat iepazīties bukleta beigās.

Kas jāņem līdzi uz izmeklējumu?

Dodoties uz izmeklējumu, līdzi ņemiet Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstuli (kura vienlaikus ir arī nosūtījums valsts apmaksātam izmeklējumam), kā arī vēstulei pievienoto dzemdes kakla citoloģiskā materiāla skrīningtestēšanas karti.

Kur uzzināt izmeklējumu rezultātus?

Par izmeklēšanas rezultātiem interesējieties pie ginekologa, pie kura esat veikusi izmeklējumu.

Cik ilgi ir derīga uzaicinājuma vēstule un kas jāzina par izmeklējumu?

Vēstule ir derīga trīs gadus līdz nākamās uzaicinājuma vēstules saņemšanai, tomēr iesakām izmeklējumu veikt trīs mēnešu laikā no vēstules saņemšanas dienas.

Dodoties uz izmeklējumu, 48 stundas pirms tam nelietojiet vaginālos medikamentus. Vēlamais uztriepes paņemšanas laiks ir 8.-19. dienā pēc menstruāciju sākuma.

Kur var iegūt papildu informāciju?

Nacionālā veselības dienesta mājas lapā: http://www.vmnvd.gov.lv

Bezmaksas informatīvais tālrunis: 80001234

No 2009.gada Latvijā ir uzsākta jauna valsts apmaksāta profilaktisko apskašu programma – valsts organizētā un apmaksātā krūts dziedzera, dzemdes kakla un kolorektālā jeb zarnu ļaundabīgo audzēju savlaicīgas atklāšanas programma.

Veselības ministrijas un Veselības norēķinu centra uzsāktās programmas viens no galvenajiem mērķiem ir samazināt mirstību, kuras iemesls bijis vēzis. Pēc esošajiem rādītājiem krūts vēzis ir viena no izplatītākajām vēža formām Latvijā, kuru savlaicīgi atklājot, iespējama pilnīga izārstēšanās. Diagnosticētas slimības gadījumos ar ārstēšanas palīdzību iespējams uzlabot dzīves kvalitāti.

Lai pasargātu sevi no saslimšanas vai laicīgi diagnosticētu slimību, būtiski savlaicīgi atklāt saslimšanu un nenovēloti uzsākt ārstēšanos. Tieši ar šādu mērķi ir uzsākta vēža savlaicīgas atklāšanas programmas ieviešana Latvijā.

Katru gadu izlases kārtībā pēc iedzīvotāju reģistra datiem Veselības norēķinu centrs atlasa dzemdes kakla izmeklējumiem sievietes, kurām attiecīgajā gadā paliek 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49, 52, 55, 58, 61, 64, 67 gadi un mammogrāfijas izmeklējumiem sievietes, kurām paliek 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62; 64, 66, 68 gadi, un nosūta uzaicinājuma vēstules izmeklējumu veikšanai par valsts budžeta līdzekļiem.

Minētās vecuma grupas noteiktas pamatojoties uz ārstu profesionālo asociāciju rekomendācijām, kā arī Eiropas Komisijas rekomendācijām par valsts organizētā un apmaksātā krūts dziedzera un dzemdes kakla ļaundabīgo audzēju savlaicīgas atklāšanas programmas ieviešanu dalībvalstīs. Pēc Eiropas Komisijas rekomendācijām, katrai dalībvalstij ieteicams ieviest valsts organizētu vēža skrīningprogrammu, kuras ietvaros vēlams veikt mammogrāfijas izmeklējumu sievietēm vecumā no 50 – 69 gadiem un dzemdes kakla citoloģisko izmeklēšanu sievietēm ne agrāk kā 20 gadu vecumā, bet ne vēlāk kā 30 gadu vecumā.

1. Veselības aprūpes pakalpojumus, ja pacientam nav līgumattiecībās ar Veselības norēķinu centra esoša ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma. Bez ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma par valsts budžeta līdzekļiem var saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai konsultācijas pie tiešās pieejamības speciālistiem.

2. Ortodontisko ārstēšanu (izņemot pirmreizēju konsultāciju bērniem vecumā līdz 18 gadiem un iedzimtu sejas–žokļu šķeltņu gadījumos personai vecumā līdz 22 gadiem), par silantu lietošanu, par zobārstniecības palīdzību personām, kas vecākas par 18 gadiem, kā arī par zobu protezēšanu (Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma noteiktajām personām izdevumus par zobārstniecības palīdzību sedz 50 % apmērā, bet izdevumus par zobu protezēšanu ar izņemamām plastmasas protēzēm – pilnā apmērā);

3. Ambulatori veicamās injekcijas ādā, zemādā, intramuskulāri un intravenozi (izņemot gadījumus, ja sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību vai veselības aprūpi dienas stacionārā un medicīnisko palīdzību onkoloģiskiem slimniekiem, cukura diabēta slimniekiem, slimniekiem ar psihiskām slimībām, bērniem vecumā līdz 18 gadiem, tuberkulozes slimniekiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, hemofilijas slimniekiem, perniciozās anēmijas slimniekiem, pacientiem, kas saņem mājas aprūpi, un pacientiem, kas saņem mājās ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju);

4. Pirmreizēji medicīniski profilaktiskos pasākumus, kas nepieciešami, stājoties darbā, kā arī obligātās veselības pārbaudes, ja mainās darba vides faktori;

5. Periodiskās medicīniskās apskates, kas nepieciešamas darba apstākļu un darba specifikas dēļ;

6. Legālus abortus (izņemot abortus medicīnisku indikāciju dēļ);

7. Cilmes šūnu bankas un spermas donoru bankas uzturēšanu, mākslīgo insemināciju, in vitro fertilizāciju;

8. Tādus pašus vai informatīvi līdzvērtīgus izmeklējumus slimnīcā, kuri atkārtoti veikti mēneša laikā no dienas, kad veikts izmeklējums ar ģimenes ārsta nosūtījumu (izņemot gadījumus, ja pacientam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību);

9. Seksoloģisko ārstēšanu un dzimuma maiņu;

10. Ārstnieciskās palīdzības nodrošināšanu publiskos pasākumos;

11. Kosmetoloģiskos pakalpojumus un estētiski ķirurģiskās operācijas;

12. Homeopātisko ārstēšanu;

13. Redzes asumu koriģējošu optikas izstrādājumu izrakstīšanu un iegādi, izņemot briļļu lēcas, briļļu ietvarus un kontaktlēcas bērniem, kuriem diagnosticēta augstas pakāpes iedzimta miopija (virs 5,0 Dsph), augstas pakāpes hipermetropija (virs 4,0 Dsph), augstas pakāpes astigmātisms (virs 1,0 D), augstas pakāpes anizometropija (virs 2,0 D), afakija iedzimtu kataraktu gadījumos vai afakija iegūtu kataraktu gadījumos vienai vai abām acīm, iegūta tuvredzība virs 7,0 Dsph, keratokonuss, akomodācijas šķielēšana, parēze – bifokālāsbriļļu lēcas, albīnisms, ar objektīvām izmeklēšanas metodēm pierādīta iedzimta tīklenes distrofija ar fotofobiju – fotohromās briļļu lēcas, radzenes rētas, apduļķojumi – kosmētisko kontaktlēcu protēzes, III-IV pakāpes vājredzība neatkarīgi no refrakcijas anomālijas pakāpes;

14. Dzirdes aparātu (izņemot dzirdes implantus bērniem) iegādi;

15. Psihoterapeitisko un psiholoģisko palīdzību (izņemot palīdzību psihiatriskā profila nodaļās vai specializētās slimnīcās, ārstēšanos alkoholaun narkotisko vielu atkarības rehabilitācijas programmā un ambulatorās paliatīvās aprūpes nodrošināšanā bērniem);

16. Vakcināciju (izņemot pasīvo imūnterapiju un vakcinācijas kalendārā noteiktās vakcinācijas, vakcināciju pret gripu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību);

17. Profilaktiskās un citas medicīniskās apskates (izņemot „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtības’’ noteikumu 5.pielikumā minētās profilaktiskās apskates);

18. Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanu (izņemot gadījumus, ja tā nepieciešama ārstnieciskā procesa nodrošināšanai);

19. Tādu pacientu stacionāru ārstēšanu, kuru slimību vai traumu var ārstēt ambulatori;

20. Speciālistu un stacionāro ārstniecības iestāžu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu, ja pacients rakstiski atsakās no gaidīšanas uz plānveida veselības aprūpes pakalpojumu un pats vai trešā persona veic maksājumus par attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu;

21. Ārstēšanu, izmantojot netradicionālās medicīnas metodes;

22. Orgānu un audu transplantāciju (izņemot asinis un to preparātus, nieres, autologās perifērisko asiņu cilmes un alogēnās asiņu cilmes šūnas, tai skaitā donora meklēšanu, kaulus un saistaudus, fasciju, ādu, cīpslas, skrimšļ­audus, sirds vārstuļus, radzenes un aknu transplantāciju bērniem);

23. Speciālistu mājas vizīti (izņemot psihiatra mājas vizītes pie psihiatriskiem slimniekiem pēc psihiatra izvēles un mājas vizītes pie pacientiem, kuriem nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija);

24. Ģimenes ārsta mājas vizīti, izņemot vizītes pie:

• 24.1. bērniem vecumā līdz 18 gadiem;
• 24.2. I grupas invalīdiem;
• 24.3. personām, kas vecākas par 80 gadiem;
• 24.4. personām, kurām nepieciešama paliatīvā aprūpe (noteiktu diagnožu gadījumos)
• 24.5. mājas apstākļos mirušām personām, lai apliecinātu nāves faktu;
• 24.6. pacientiem, kuriem nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija;
• 24.7. personām, kas saņem mājas aprūpi atbilstoši normatīvajiem aktiem;
• 24.8. personām ar gripas saslimšanu gripas epidemijas laika.

25. Ambulatori veiktos laboratoriskos izmeklējumus (izņemot „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtības’’ noteikumu 6.pielikumā minētos izmeklējumus, kā arī bērniem nepieciešamos laboratoriskos izmeklējumus, kuru nepieciešamība ir apstiprināta ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” konsilija atzinumu un kuri atbilst šo noteikumu 188.2. un 188.3.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, to saņemšanai citās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – ES, EEZ) dalībvalstīs vai Šveices Konfederācijā (turpmāk – Šveice));

26. Konsultācijas, klīniskos un paraklīniskos diagnosticējošos izmeklējumus, kurus pēc tiesu medicīnas eksperta norīkojuma izdara prettiesiskos nodarījumos cietušajām personām. Samaksu par minētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem veic tiesu medicīnas ekspertīzes pieprasītājs;

27. Medicīnisko rehabilitāciju, izņemot:

• 27.1. ar fizikālas un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījumu, ja medicīnisko rehabilitāciju sniedz atbilstoši normatīvajiem aktiem (skatīt noteikumu Nr.1046 IV1 nodaļu);
• 27.2. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personām saskaņā ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumu;
• 27.3. pacientiem, kuriem nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija;
• 27.4.ar ģimenes ārsta vai cita speciālista nosūtījumu, saņemot fizikālas un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai rehabilitologa, ka ari funkcionālā speciālista konsultāciju.

28. Veselības aprūpes pakalpojumus, kurus sniegušas ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas, kurām nav līgumattiecību ar Veselības norēķinu centru;

29. Ārstēšanos sanatorijās un kūrortos;

30. Pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumus;

31. Mākslas terapijas speciālista sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus (izņemot, multiprofesionālās komandas sniegtos rehabilitācijas pakalpojumus);

32. Sporta ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot Sporta medicīnas valsts aģentūras vai tās tiesību un saistību pārņēmēja sniegtos sporta medicīnas pakalpojumus bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi (ja bērni papildus pirmsskolas, pamatizglītības vai vidējās izglītības programmu apguvei apmeklē sporta treniņus (nodarbības) sporta izglītības iestādēs, sporta klubos vai sporta federācijās un nepiedalās sporta sacensībās).

33. Ķirurģisko palīdzību (izņemot ambulatori sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, dienas stacionāra sniegto ķirurģisko palīdzību, neatliekamas medicīniskās palīdzības gadījumus, ķirurģisko palīdzību bērniem, ķirurģisko ārstēšanu iekaisīgo zarnu slimību gadījumos, hormonāli aktīvo endokrīno dziedzeru ķirurģisko ārstēšanu un ķirurģisko palīdzību šo noteikumu 22.pielikuma 2.punkta noradītājas veselības aprūpes pakalpojumu programmas);

34. Veselības aprūpes pakalpojumus traumatoloģijā un ortopēdijā, izņemot:

• 34.1. neatliekamo palīdzību traumu gadījumos;
• 34.2. traumu seku, kaulu un locītavu saslimšanu ārstēšanu ar traumatologu – ortopēdu konsilija atzinumu;
• 34.3. osteomielītu, strutaino artrītu un mīksto audu iekaisumu ārstēšanu, tai skaita mugurkaula ķirurģiju;
• 34.4. endoprotezēšanas operācijas;
• 34.5. onkoloģisko saslimšanu kaulos un mīkstajos audos ārstēšanu;
• 34.6. nerekonstruktīvas endoskopiskas operācijas (neapmaksā operācijas ar implantu pielietošanu);
• 34.7. atkārtotas mugurkaula operācijas, ja recidīvs notiek gada laika no operācijas veikšanas brīža vai ja ir mugurkaula ķirurģijas konsilija atzinums;
• 34.8. mugurkaula distrofiski deģeneratīvu saslimšanu ārstēšanu (ar muguras smadzeņu vai zirgastes kompresijas simptomātiku; ar progresējošu mugurkaula deformāciju ar mugurkaula ķirurģijas konsilija atzinumu);

35. Ārējo dzimumorgānu, maksts, dzemdes kakla plastiskām operācijas, noslīdējumu korekciju (izņemot totālu dzemdes prolapsu);

36. Dzimumorgānu iedzimtu anomāliju korekciju (izņemot korekciju bērniem);

37. Konservatīvu miomektomiju pacientēm bez klīniskām izpausmēm (asiņošana, blakusorgānu darbības traucējumi);

38. Diagnostisku histeroskopiju neauglības cēloņu noteikšanai;

39. Urīna nesaturēšanas operācijas, ja nav veikti urodinamiskie izmeklējumi, kas apstiprina stresa vai jaukta tipa inkontinenci;

40. Plānveida vizuālās diagnostikas izmeklējumus, ja tie ir veikti pacientiem ar diagnozēm, kuras norādītas šo noteikumu 41.pielikumā.

41. Plānveida diagnostiskos izmeklējumus neiroloģijā, ja tie nav veikti pacientiem ar diagnozēm, kuras norādītas šo noteikumu 41.pielikumā.

Latvijā valsts garantēto veselības aprūpi saņem:

• Latvijas pilsoņi;
• Latvijas nepilsoņi;
• Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri uzturas Latvijā sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbinātas personas, kā arī viņu ģimenes locekļi;
• ārzemnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā;
• bēgļi un personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss;
• aizturētie, apcietinātie un ar brīvības atņemšanu notiesātās personas.

Veselības aprūpi Latvijā nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem un pacienta maksājuma  – pacienta iemaksas un līdz maksājuma:

• ģimenes ārsta un viņa komandas sniegto veselības aprūpi, kā arī profilaktisko apskati vienreiz gadā;
• speciālista sniegto veselības aprūpi;
• laboratoriskos izmeklējumus un medicīniskās manipulācijas ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu;
• dienas stacionārā sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus;
• mājas aprūpi;
• neatliekamās medicīniskās brigādes sniegto palīdzību;
• neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu slimnīcās un traumpunktos;
• veselības aprūpi slimnīcās, kuras 24 stundas diennaktī sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, nodrošinot vairāku speciālistu
• palīdzību un nepieciešamos izmeklējumus;
• aprūpi slimnīcās pēc ārstniecības posma pabeigšanas slimnīcā, kura 24 stundas diennaktī sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī hronisku slimību paasinājuma gadījumos;
• rehabilitāciju pēc ārstniecības posma pabeigšanas slimnīcā, kura sniedz 24 stundu neatliekamo medicīnisko palīdzību un steidzamo palīdzību, vai medicīniskās rehabilitācijas dinamisko novērošanu;
• kompensējamās zāles un medicīnas ierīces.

Kas jāatceras, lai saņemtu valsts garantēto veselības aprūpi

• Jābūt reģistrētam pie ģimenes ārsta.
• Ja neesiet reģistrējies, jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš ir līgumattiecībās ar Veselības norēķinu centru un kura pamatdarbības teritorijā ietilpst Jūsu dzīvesvieta.

Ja vēlaties saņemt valsts garantēto ārstēšanos, maksājot tikai pacienta iemaksas, jums jānoskaidro, vai jūsu izvēlētais ārsts vai ārstniecības iestāde sniedz valsts apmaksātu ārstēšanu. Par to, ir vai nav ārstam līgums ar valsti, var uzzināt Veselības norēķinu centra mājaslapā www.vnc.gov.lv sadaļā „Iedzīvotājiem”. Līgumiestāžu saraksts. Sīkāku informāciju iespējams saņemt, zvanot uz Veselības norēķinu centra bezmaksas tālruni 80001234.

Ja valsts to nefinansē, tad tas ir maksas pakalpojums. Katrā ārstniecības iestādē pieejams maksas pakalpojumu cenrādis.

Lai saņemtu  ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus – speciālistu konsultācijas, diagnostiskos izmeklējumus, dienas stacionāra pakalpojumus – Jums jābūt ģimenes ārsta vai ārsta-speciālista nosūtījumam.

Tad par vizīti pie valsts apmaksāta speciālista vai par izmeklējumu būs jāmaksā tikai valsts noteiktā pacienta iemaksa – Ls 3 ( EUR  4.27). Vienas saslimšanas laikā, vairākas reizes ejot pie viena speciālista, atkārtots ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams. Ja ir nosūtījums, var vērsties jebkurā ārstniecības iestādē, kura sniedz valsts apmaksātu ārstēšanu.

To, kā pieteikties uz ārstu speciālistu konsultācijām vai izmeklējumiem, jautājiet ģimenes ārstam. Viņš arī paskaidros, ka, iespējams, šāda konsultācija vai pakalpojums tiks sniegts rindas kārtībā. Ja pacientam piedāvā šo pakalpojumu saņemt bez rindas un par maksu, viņam jānoformē rakstisks atteikums, ka viņš nevēlas gaidīt rindā un labprātīgi piekrīt maksas pakalpojumam.

Ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams pie šādiem speciālistiem:

• psihiatrs, ja persona slimo ar psihisku slimību;
• narkologs, ja persona slimo ar alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarību;
• ftiziopneimonologs, ja persona slimo ar tuberkulozi;
• dermatovenerologs, ja persona slimo ar seksuāli transmisīvu slimību;
• endokrinologs, ja persona slimo ar cukura diabētu;
• onkologs, ja persona slimo ar onkoloģisku slimību;
• ginekologs;
• oftalmologs;
• bērnu ķirurgs;
• pediatrs.

Pie šiem speciālistiem ar attiecīgajām diagnozēm var iet bez pacienta ģimenes ārsta nosūtījuma, maksājot pacienta iemaksu – 3 latus ( EUR 4.27).

Pie pārējiem speciālistiem, lai par konsultāciju maksātu tikai pacienta iemaksu trīs latus, vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums. Bez nosūtījuma tas būs maksas pakalpojums.

Bērni līdz 18 gadu vecumam bez nosūtījuma un bez maksas var apmeklēt zobārstu, kurš ir līgumattiecībās ar Veselības norēķinu centru.

Gan ģimenes ārsts, gan ārsts speciālists pacientu var nosūtīt uz diagnostiskajiem izmeklējumiem un turpmāku valsts apmaksātu ārstēšanu. Ir atsevišķi izmeklējumi, uz kuriem var nosūtīt tikai speciālisti, piemēram, magnētiskā rezonanse. Ja uz šo izmeklējumu sūta ģimenes ārsts – tad tas ir maksas pakalpojums.

Informācija par rindu garumu plānveida ambulatoro izmeklējumu un speciālistu konsultāciju saņemšanai, kā arī plānveida ārstniecībai slimnīcās:
Katra ārstniecības iestāde ar Veselības norēķinu centru ir noslēgusi līgumu, kurā ir noteikts pacientu skaits mēnesī, par kuru izmantotajiem pakalpojumiem valsts ir apņēmusies samaksāt. Veselības norēķinu centrs pakalpojuma cenu sedz daļēji, bet atlikušo starpību sedz pacients ar pacienta iemaksas veikšanu. Tas nozīmē, ka ārstniecības iestāde mēnesī par pacienta iemaksām var pieņemt tikai noteiktu skaitu pacientu.

Ja pacientu skaits ir lielāks, tie tiek pierakstīti uz nākamo mēnesi un automātiski veidojas rinda uz pakalpojumu.

Ja cilvēks nevēlas gaidīt, viņam par pakalpojumu jāmaksā pašam. Informācija par rindu garumu plānveida ambulatoro izmeklējumu un speciālistu konsultāciju saņemšanai, kā arī plānveida ārstniecībai slimnīcās atrodama Veselības norēķinu centra mājaslapā www.vnc.gov.lv sadaļā Iedzīvotājiem. Informāciju iespējams saņemt arī, zvanot pa bezmaksas tālruni 80001234.

Pacienta iemaksas

• Par apmeklējumu pie ģimenes ārsta  EUR 2,00
• Par apmeklējumu pie ģimenes ārsta pēc 65 gadiem EUR 1,00
•  Par ārsta – speciālista apmeklējumu un konsultāciju ambulatori EUR 4,00
•  Par ārstēšanos dienas stacionārā (par katru dienu)  EUR 7,00
• Par ambulatori un dienas stacionārā veiktajām operācijām EUR 4,00

Pacienta iemaksas par diagnostiskajiem izmeklējumiem  ambulatori un dienas stacionārā:

• Elektrokardiogrāfiskie izmeklējumi   EUR 2,00
• Sirds neinvazīvie funkcionālie izmeklējumi  EUR 4,00
• Galvas un ekstremitāšu maģistrālo asinsvadu funkcionālie izmeklējumi  EUR 4,00  
• Neiroelektrofizioloģiskie izmeklējumi  EUR 4,00  
• Funkcionālie kuņģa–zarnu trakta izmeklējumi  EUR 4,00
• Endoskopiskie izmeklējumi  EUR 7,00  
• Ultrasonogrāfiskie izmeklējumi  EUR 4,00 
• Rentgenoloģiskie izmeklējumi bez kontrastvielas   EUR 3,00 , ar kontrastvielu EUR 10,00
• Radionuklīdā diagnostika EUR 4,00
• Datortomogrāfiskie izmeklējumi bez intravenozas kontrastvielas EUR 14,00 , ar intravenozu kontrastvielu  EUR 21,00 
• Kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumi bez kontrastvielas  EUR 28,00 , ar intravenozu kontrastvielu  EUR 35,00

Atceries! Veicot izmeklējumu bez kontrastvielas, kam seko izmeklējums ar kontrastvielu, pacienta iemaksu iekasē tikai par izmeklējumu ar kontrastvielu!
* Minēti biežāk izmantojamie izmeklējumi. Citi izmeklējumi un sīkāka informācija par izmeklējumu (manipulāciju) nosaukumiem MK noteikumu Nr. 1046 2.pielikumā

Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001

Lai iedzīvotājiem nodrošinātu iespējas ārpus ģimenes ārstu darba laika saņemt medicīniskas konsultācijas un izglītojošus padomus, kā rīkoties vienkāršu saslimšanu gadījumos, kuru risināšanai nav nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Zvanot uz šo tālruņa numuru, medicīniskos padomus iedzīvotājiem latviešu, krievu un angļu valodā sniedz pieredzējuši ģimenes ārsti, ārsta palīgi un medicīnas māsas darba dienā no plkst. 18.00 līdz plkst. 8.00 no rīta, bet brīvdienās un svētku dienās visu diennakti.

Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis nav aizvietotājs ģimenes ārstam vai ārstam speciālistam, bet gan palīgs ārpus ģimenes ārsta darba laika. Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa mediķi sniegs medicīniskus padomus vienkāršu saslimšanu gadījumos (paaugstināta temperatūra, galvassāpes, sasitumi, slikta pašsajūta u.t.t.). Var būt situācijas, kad bez ģimenes ārsta vai ārsta speciālista palīdzības zvanītāja problēmu nevar atrisināt, šādos gadījumos mediķi ieteiks pēc iespējas ātrāk doties pie ārsta vai arī pāradresēs  zvanu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, ja personas sūdzības būs tādas, kas apdraud personas veselību vai dzīvību.

Zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni, zvanītājam vispirms jānorāda, vai veselības problēmas skar pašu zvanītāju vai kādu citu personu, piemēram bērnu. Svarīgi izklāstīt savu problēmu, cik vien skaidri iespējams. Nedrīkst pārspīlēt savu veselības stāvokli. Nepieciešamības gadījumā jāatbild uz visiem mediķu jautājumiem. Pirms zvanīšanas vajadzētu apdomāt, kādi medikamenti un kādas devas ir lietotas (kas ir darīts, lai novērstu veselības problēmu). Ja zvanītājam ir ir temperatūra, vēlams to izmērīt.

Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001 nav paaugstinātas maksas tālrunis. Zvanot no fiksētā tālruņa vai mobilā tālruņa, zvanītājs maksā atbilstoši sava operatora noteiktajiem tarifiem par zvaniem no fiksēto Rīgas diapazona numuru.

Ārpus ģimenes ārstu darba laika pacientus pieņem dežūrārsts
Darbdienās no plkst. 15.00 – 20.00. Sestdienās no plkst. 9.00 – 15.00

Pārējā laikā pacientiem neatliekamo palīdzību sniedz neatliekamās palīdzības slimnīcu uzņemšanas nodaļas (SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” Hipokrāta ielā 2, Rīgā, tālr.: 67041001, 67041002), jebkuru traumu gadījumā zvanīt 112 vai 113 !

Mājas vizītes dežūrārsts nodrošina tikai bērniem līdz 18 gadu vecumam (bezmaksas), kā arī I grupas invalīdiem un pacientiem vecākiem par 80 gadiem  EUR 2,85) darbdienās no plkst. no 15.00- 20.00 Mājas vizīti var pieteikt katru darba dienu no 15.00- 20.00 pa tālruni 67800759; Transporta izdevumi par mājas vizīti atbilstoši SIA ,,Salaspils veselības centrs” maksas pakalpojuma cenrādim.

Dežūrārsts sniedz palīdzību visiem iedzīvotajiem ārstniecības iestādes darbības teritorijā neatkarīgi no tā, pie kura ģimenes ārsta pacients ir piereģistrēts.